Šajā rakstā Jūs uzzināsiet, kas ir ārkārtas dividendes, kādi ir priekšnosacījumi to izmaksai, kāds ir piemērojamais nodoklis, pareizs aprēķins un citas nianses, ko būtu noderīgi zināt.
Ārkārtas dividendes definīcija
Ārkārtas dividendes ir tekošā pārskata perioda tīrās peļņas daļa, ko izmaksā dalībniekiem kā atlīdzību par ieguldīto kapitālu.
Citiem vārdiem sakot, ja uzņēmums šogad ir strādājis veiksmīgi un guvis peļņu, tad ārkārtas dividendes ļauj daļu no šīs peļņas izmaksāt uzņēmuma īpašniekiem vēl pirms gada pārskata sastādīšanas.
Tā ir arī būtiskākā atšķirība no tā sauktajām parastajām dividendēm, kas tiek aprēķinātas un izmaksātas tikai no iepriekšējos gados uzkrātās peļņas. Tas nozīmē, ka daļu peļņas drīkstētu sadalīt un izmaksāt arī nesen dibinātu uzņēmumu īpašniekiem. Protams, lai tas notiktu, ir jāņem vērā virkni priekšnosacījumu.
Priekšnosacījumi izmaksai
Iesākumā jāmin, ka ja uzņēmumam ir uzkrāti zaudējumi, radušies nodokļu parādi, tostarp, ir atlikti vai termiņos sadalīti nodokļu maksājumi, tad ārkārtas dividendes izmaksāt nedrīkstēs. Tāpat jābūt pārliecībai, ka izmaksātā peļņa neradīs problēmas uzņēmuma saistību izpildei atlikušajos pārskata gada mēnešos.
Šos un zemāk aprakstītos priekšnoteikumus reglamentē Komerclikuma 161.1 pants, tomēr ir vērts pievērst uzmanību arī 161. pantam, kas veltīts ar parasto dividenžu izmaksu saistītajiem jautājumiem.
1. Pamatkapitāls
Ir svarīgi, lai uzņēmuma pamatkapitāls būtu vismaz 2800 eiro. Tas nozīmē, ka vai nu startā ir jādibina pilna kapitāla SIA, vai ir jāpalielina pamatkapitālu jau dibinātam uzņēmumam, līdz tas sasniedz vajadzīgo slieksni. No tā izriet, ka mazkapitāla SIA dalībniekiem var izmaksāt tikai parastās dividendes.
2. Pielāgoti statūti
Lai būtu iespējama ārkārtas dividenžu izmaksa, uzņēmuma statūtos ir jāiekļauj attiecīgu punktu, kas paredz šādu iespēju un definē nosacījumus. Ja plānojat dibināt uzņēmumu, pie mums varat pasūtīt nepieciešamos dokumentus, tostarp, atzīmēsiet, ka vēlaties, lai statūtos iekļaujam attiecīgo punktu. Bet ja Jums ir jau dibināts uzņēmums, varam sagatavot arī statūtu izmaiņām nepieciešamos dokumentus.
3. Pārskata sagatavošana
Uzņēmuma valdes uzdevums ir sagatavot saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, kura peļņu plānots sadalīt un izmaksāt ārkārtas dividendēs. Vienlaikus valde arī sagatavo priekšlikumu par izmaksājamās peļņas daļu. Uzņēmuma saimnieciskās darbības pārskats ir sagatavojams saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. Šajā procesā var asistēt uzņēmuma grāmatvedis.
4. Izmaksas biežums
Tehniski, ārkārtas dividenžu izmaksa ir iespējama 3-4 reizes pārskata gada laikā, jo ir jāpaiet vismaz 3 mēnešiem no iepriekšējās reizes, kad sastādīts dalībnieku lēmums par peļņas sadali un izmaksu. Vēl jāņem vērā, ka lēmums nedrīkst tikt pieņemts vēlāk, kā 3 mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots saimnieciskās darbības pārskats (operatīvais finanšu pārskats).
5. Izmaksājamais apmērs
Izmaksātais ārkārtas dividenžu apmērs nedrīkst pārsniegt valdes priekšlikumā noteikto summu. Tas var būt arī mazāks par valdes priekšlikumā noteikto summu, jo sevišķi, ja kopš valdes priekšlikuma sastādīšanas ir pasliktinājusies uzņēmuma finansiālā situācija.
6. Proporcionalitāte
Komerclikums skaidri pasaka, ka dividendes dalībniekiem izmaksā vienlaikus un proporcionāli piederošajām daļām. Tiesa, to ir iespējams mainīt, uzņēmuma statūtos iekļaujot punktu, kas definē citādu dividenžu sadales kārtību, tostarp, individuālu izmaksu konkrētiem dalībniekiem.
Nepieciešamo dokumentu paraugi
Esam sagatavojuši gan saimnieciskās darbības pārskata, gan valdes ierosinājuma, gan dalībnieka lēmuma paraugu komplektu, kas būtiski ietaupīs Jūsu laiku un palīdzēs veikt ārkārtas dividenžu izmaksu.
Ārkārtas dividenžu nodoklis
Peļņas izmaksas gadījumā piemērojamā nodokļa likme ir 20%. Tas ir uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), un šādu likmi paredz UIN likuma 3. panta 1. daļa.
Vienīgais jautājums ir par to, no kādas summas tiek rēķināts UIN. Pareizs aprēķins būtu dividendēs izmaksājamo summu (D) dalīt ar 0,8 un tad dalījumu reizināt ar 20% – (D/0,8*0,2). Piemēram, sev vēlaties izmaksāt 800 eiro. Attiecīgi, 800 dalām ar 0,8 un iegūsim 1000 (kopējā summa, kas ietvers gan izmaksātās dividendes, gan nodokli). Un tad šo tūkstoti reizinām ar 20% un iegūsim UIN, jeb 200 eiro.
Aprēķināto UIN pārskaita uz Vienoto nodokļu kontu:
Saņēmējs: Valsts budžets (VID), Reģistrācijas Nr. 90000010008
Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22
Konta numurs: LV33TREL1060000300000
Vēl jāpiemetina, ka uzņēmuma dalībniekiem izmaksātā summa nekādā mērā netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) u.tml.
Izmaksa - praktisks piemērs
Mans uzņēmums, kurā esmu vienīgais dalībnieks (īpašnieks), laika periodā starp 01.01.2024. un 31.03.2024. ir nopelnījis 15 000 eiro. Daļu no tā es vēlos pārskaitīt uz savu privāto kontu.
01.04.2024. es ciešā sadarbībā ar grāmatvedi sagatavoju un parakstu saimnieciskās darbības pārskatu par laika periodu starp 01.01.2024. un 31.03.2024. Paralēli es sagatavoju iesniegumu, kas adresēts uzņēmuma dalībniekiem, ka ierosinu ārkārtas dividendēs izmaksāt 8000 eiro.
15.04.2024. es sastādu un parakstu dalībnieka lēmumu Nr. 1/2024, kurā lemju sadalīt daļu peļņas (8000 EUR), kas gūta laika periodā starp 01.01.2024. un 31.03.2024., un izmaksāt to ārkārtas dividendēs sev kā vienīgajam Sabiedrības dalībniekam, pārskaitot uz privāto bankas kontu.
Tajā pašā dienā uzņēmuma grāmatvedis aprēķina UIN (8000/0,8*0,2), kas sastāda 2000 EUR. Šo summu no uzņēmuma konta es pārskaitu uz Valsts budžeta Vienoto nodokļu kontu kā UIN maksājumu.
30.01.2025. grāmatvedis sagatavo un iesniedz VID «Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām», kurā norāda informāciju par man izmaksātajiem 8000 eiro, kas tiek deklarēti ar ienākumu kodu 3011 «Dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes».
Tātad, no uzņēmuma konta aizplūst 10 000 eiro, no kuriem 20% (2000 EUR) tiek pārskaitīti kā UIN, bet atlikušie 80% (8000 EUR) pārskaitīti man kā dividenžu maksājums.
Identiska procedūra būtu arī tad, ja manam uzņēmumam būtu vairāki īpašnieki, ar vienīgo atšķirību, ka dalībnieku lēmuma vietā tiktu sastādīts dalībnieku sapulces protokols.